Bērzaunes vēsture

Tagadējās Bērzaunes apkārtne bijusi apdzīvota jau no agrā dzelzs laikmeta. Par to liecina daudzie arheoloģiskie atradumi un 14 pagasta teritorijā esošie senkapi un kapu kalni.
Domājams, ka pirms Bērzaunes mūra pils celšanas, nozīmīgākā apdzīvotā vieta bija apmetne Aronas kalnā.

Pirmās ziņas rakstītos avotos par pašreizējā Bērzaunes pagasta teritoriju datētas ar 1229.gadu, kad Bērzaune izlēņota Rīgas arhibīskapa vasaļiem Tīzenhauzeniem. Dzimta cēlusies no Tīzenhauzenas, kas atrodas Lejassaksijā, Vācijā.

 

 

Par Bērzaunes pagasta ģerboni.

Ģerboņa izstrādātājs ir mākslinieks Vladimirs Ladusāns.
Bērzaunes pagasta ģerboņa heraldiskais apraksts:
Dalīts galvā ar izliektu sudraba pavediensiju: purpurs un zaļš. Apakšējā laukā zelta ejošs lācēns.

 

 

Dažas ziņas par Bērzaunes krogu.

Senajos laikos Bērzaunē tika celta pils, tad baznīca un krogs. Būvēm ar zobenu rokā tika savākti visi novada iedzīvotāji – ne tikai vīri un jaunekļi, pat sievas, kas zīdījušas bērnus. Lai veļ akmeņus, maisa javu: kaļķus un pienu kopā, tad stingrāk stāvēšot. Un lai nedomā darbu kavēt bērnu dēļ. Kam zīdāms puisēns, lai dod krūti divreiz dienā. Meitenēm pietikšot ar vienu reizi.

 

 

Atvadas no torņa

Pirmo torni Gaiziņkalna virsotnē uzcēla 200 gadus atpakaļ, kad tika uzmērīts Strūves meridiāna loks.

Otrais tornis tika celts pagājušā gadsimta 20. - 30. gados. Tas bija trigonometriskais tornis.

1976. gadā Latvijas PSR Mežsaimniecības un mežrūpniecības ministrija izdeva pavēli par jauna un moderna Gaiziņkalna skatu torņa projektēšanu un būvniecību. Torņa pasūtītāja funkcijas tika deleģētas Mežu pētīšanas stacijai "Kalsnava", bet celtniecības darbi uzticēti Rēzeknes vispārējam celtniecības trestam. Pamati tornim tika likti 1981. gada vasarā.