Ģerboņa simbolisms:
zaļš – pagasta dabas skaistums un daudzveidība, mežu bagātība, purpurs - vietas vienreizīgums un senā izcelsme, sudrabs – pagasta upītes un ezeriņi, zelts - pārticība, veiksme, turība. Lācēna siluets - simbols Bērzaunes nosaukuma izcelsmei – ģermāniskajam Bersohn (lāča dēls).
 

Pamatojums krāsu izvēlei:
Zaļā krāsa – pagasts atrodas Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū, vairāk kā puse pagasta teritorijas ir meži, pārējais lauksaimniecības zemes.
Purpura krāsa – īpašais pagasta statuss, kas apliecina seno Bērzaunes izcelsmi un Gaiziņkalna atrašanos pagasta teritorijā.
Sudraba krāsa – pagastā atrodas 14 upītes, tai skaitā Bērzaune un Lācīte, un 6 ezeriņi, lielākais – Kaņepēnu ezers 60,4 ha.
Zelta krāsa – veiksmīga tiekšanās pēc pārticības un turības.
 

Vēsturiski dati:
Pirmās ziņas par pašreizējā Bērzaunes pagasta teritoriju datētas ar 1229.gadu, kad Rīgas arhibīskaps Bērzauni (Bersohn) izlēņoja vasaļiem Tīzenhauzeniem, kuru dzimta cēlusies no Tīzenhauzenas, Lejassaksijā, Vācijā. Latvijā Tīzenhauzenu dzimta ir sazarojusies pēc divu sākotnējo dzimtmuižu nosaukumiem: Ērgļu (no vācu Erlaa) un Bērzaunes (Bersohn). Kā Rīgas arhibīskapa vasaļi Tīzenhauzeni mitinājās Bērzaunes (Bersohn) pilī, kas celta pirms 1382.gada. Ar nelieliem pārtraukumiem Bersohn muiža bija šīs dzimtas īpašums.
Oto Reinholds fon Tīzenhauzens Lielā Ziemeļu kara laikā komandēja zviedru armijas Kokneses bataljonu, kurā bija septiņas rotas — Nītaures, Cesvaines, Bērzaunes, Liezeres, Ērgļu, un Piebalgas rota.
Bersohn muižas iespējamais latviskojums varētu būt Lāča dēla vai Lācēna muiža.
Bērzoni par Bērzauni 19.gs. beigās pārdēvēja folklorists, publicists, žurnālists, bibliogrāfs un tautskolotājs Āronu Matīss, kurš dzimis 1858.gada 12. martā Bērzones pagasta Brencēnos.
Bērzones nosaukums kā vietas apzīmējums ticis lietots līdz pat 1938.gadam, par ko liecina daudzie biedrību nosaukumi, kas tikuši pārdēvēti šajā laikā no Bērzones uz Bērzaunes („Bērzones draudzes piensaimnieku sabiedrība”, Bērzones labdarības biedrība, Bērzones draudzes lauksaimniecības biedrība, „Bērzones lopkopības pārraudzības biedrība”, u.c.).

 

Pagasta ģerboni drīkst lietot Bērzaunes pagasta pārvalde, pārvaldes iestādes, komunālais uzņēmums zīmogos, stūra spiedogos, uz veidlapām, iespieddarbos, uz izdevumu vākiem un titullapām, atzinības un goda rakstiem, diplomiem, apliecībām, vizītkartēm un citiem oficiāliem dokumentiem, kā arī izvietot pie šo organizāciju ēkām, dienesta telpām, dienesta telpās un uz šīm iestādēm piederošajiem transportlīdzekļiem, kā arī citur saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.
Saskaņojot ar Bērzaunes pagasta pārvaldi fiziskās un juridiskās personas var saņemt atļauju izmantot pagasta ģerboni komerciālos nolūkos (reklāmā, preču zīmēs, suvenīru ražošanā u.c.).