Rakstos norādes par Henriku un Egelbertu no Tīzenhauzenas atrodamas jau 1215. gadā. Pēdējais kā Engelbertus de Tysenhusen parādās 1223. gadā Livonijā un pieminēts kā Tērbatas bīskapa Hermaņa fon Bukstēvena svainis. Viņš bijis arī pirmā Rīgas bīskapa Alberta svainis.

Engelberta dēls Johans apprecēja Kokneses ķēniņa Vetsekes mazmeitu Sofiju un tādējādi saņēma lēnī zemes Kokneses apkārtnē. Latvijā Tīzenhauzenu dzimta ir sazarojusies pēc divu sākotnējo dzimtmuižu nosaukumiem divās daļās: Ērgļu (vācu Erlaa) un Bērzaunes (Bersohn). Kā Rīgas arhibīskapa vasaļi Tīzenhauzeni mitinājās Bērzaunes pilī. Vēlāk Bērzaunes Tīzenhauzeniem piešķīra lēnī arī Tirzas, Kalsnavas, Vējavas un Adulienas muižas. Ar nelieliem pārtraukumiem Bersohn muiža bija šīs dzimtas īpašums.

Apmēram 1340.gadā celta Bērzaunes pils, kas pamesta 17.gs. otrajā pusē vai Ziemeļu kara laikā. 19.gs sākumā pils vietā jau bijušas drupas, vienīgi apaļais tornis vēl bijis sākotnējā augstumā. Pilsdrupas izpostītas Otrā pasaules kara laikā. Pēc mūra pils ir celta muižas pils, kura nodedzināta 1905.gadā. Tagadējā Bērzaunes pagasta teritorijā atradušās Bērzaunes muiža un Grostonas muiža un divas pusmuižas – Mācītājmuiža un Kapmuiža.

1935.gadā pagasta platība bija 6900 ha un pagastā bija 1262 iedzīvotāji. 1945. gadā Bērzaunes pagastā izveidots Bērzaunes un Boķu ciems, dibināta Bērzaunes ciema Tautas deputātu padomes izpildkomiteja, bet pagasts kā administratīva vienība 1949.gadā likvidēts. 1954.gadā Bērzaunes ciemam tika pievienots Boķu un Gaiziņkalna ciems, 1968.g. – Mārcienas ciems. Administratīvi teritoriālie pārkārtojumi ilga līdz 1977.gadam. 1990.gada septembrī Bērzaunes ciema Tautas deputātu padomi pārdēvē par Bērzaunes pagasta TDP, bet 1991.g. jūlijā Bērzaunes pagasta izpildkomiteju – par Bērzaunes pagasta valdi. 1994.g. valde tiek pārdēvēta par Bērzaunes pagasta padomi un tā darbojas līdz 2009.g. 1.jūlijam.