Bijušas lietas, ko pagastā kārtojuši dziļā klusībā. Lapsu māju Zoda Ilzi apprecējis jauns iegātnis, strādīgs, rāms puisis. Taču vecais Zods visu darīšanu turējis savā rokā un znotu pie vārda nelaidis. Nelaime tikai, ka vecais mīlējis krietni iedzert. Dzeramajās nedēļās viņš par saimniecību nelicies, ne zinis. Saime strādāja cik jaudas, bet saimnieks gar tīrummalu meimurojis garām no viena kroga līdz otram. Arī tad, kad sāka būvēt jauno mūra kūti un pie darba bija nolīgti mācīti mūrnieki. Viss tika darīts uz goda, un mūrnieki darbu pabeidza laikā. Tiklīdz Lapsu saimnieks visus krogus bija izgājis cauri, mūrnieki pie galda paziņoja, ka padarīts salīgtais darbs. Nu Zodam nāktos iet pie skapja un meklēt naudas vīšķi, lai samaksātu. Bet Zods klusē, nauda Bērzaunes krogā palikusi. Klusējusi arī saimniece, arī znots. Pēc ēšanas znots klusēdams noskaitījis katram meistaram priekšā pienākošos naudas kaudzi. Mūrnieki cēlušies tencinādami un posušies uz atvadīšanos. Vēlāk Ilze kaimiņiem stāstījusi, ka vīrs bijis Bērzaunē pie krodzinieka un kučiera – tur palienējis vajadzīgo summu. Bet kur bija drošība, ka Vecais Zods atdos?

Pienāca rudens. Uz Stukmaņiem, uz Indriķa bodi devās gara viesēniešu un bērzauniešu rinda ar labību un lopiem. Posās arī Lapsu Zods, bet saimniece, asaras slaucīdama, pavadīja piekrauto vezumu līdz vārtiem – kas zin, kurā Aiviekstes vai Bērzaunes krogā pazudīs visa mantība? Es čarkiņ, da tevīm, tu, čarkiņ, da manīm! Es aiz tavas turētavas, tu aiz mana maka ņēmi!

Pie Indriķa pārdošanu nokārtojis, Zods nostājies rindā pie kases pēc naudas – Rumpa bodē naudu vis nedeva un neņēma tieši – to darīja jaunkundze stikla būrī. Te, kur bijis, kur ne, veikala durvīs parādījies Zoda znots. Sievastēvam ne vārda neteicis, nostājās viņam priekšā, pastiepa roku un saņēma naudu viņa vietā. Arī Zods nebildis ne vārda, tikai galvu nodūris. Klusējot abi atgriezušies Lapsās. Un kopš tās reizes visi darījumi pārgājuši znota rokās.

***

Nav zināmi iemesli, kamdēļ Bērzaunes krogs 1884. Gadā slēgts. Pēdējais krodzinieks bijis Juris Brucers.

Tajos laiks krogs bijis arī sabiedrības dzīves centrs, jo citu saiešanas vietu nebija kā mūsdienās. Krogā ļaudis sanāca, tāpat kā tirgos, parunāties, paiet rotaļās, padejot un arī iepazīties. Krogā tikušas slēgtas mūža derības, te notikušas puišu un meitu derēšanās u.t.t. Radi, kaimiņu un pazīstami savā starpā daudz viesojās, gan kārtojot darīšanas, gan tāpat. Ģimenes bijušas lielas. Kamēr pieaugušie kārtojuši savas darīšanas, bērni dzīvojuši pa kroga istabu, kur skapī glabājies tāds gardums kā cukurgraudi.

***

Trauksmaini notikumi Bērzaunē bijuši 1905., 1906. Gadā.

1905. gada 6. Oktobrī bijis mītiņš Bērzaunē. Ļaužu bars devies uz krogu, lai to aiztaisītu. 14. Novembrī Mārcienā notikusi policijas sadursme ar nemierniekiem, un 1. Decembrī kazaki, izsitušies no Veckalsnavas, ceļā nošāvuši kādu kristburdznieku un Bērzaunē bufetčiku Meieri, komijus Ozoliņu, Sīli, Rožkalnu u.c. Tie apbedīti Bērzaunes vecajos kapos, piedaloties lielam ļaužu pūlim. Pavadot dziedājis koris. Bērzaunē nodedzināta kāda muižas saimniecības ēka un daktermāja, Kalsnavā- Veckalsnavas pils.

***

Parasti jūlija pēdējā svētdienā Bērzaunē notika kapusvētki. Tad ļaudis taisījās apmeklēt savus aizgājušos piederīgos un satikties ar radiem un draugiem. Svētku rītā saposās un devās ceļā. Braucot pa negrantētiem ceļiem droškas šūpojās. Uz lielceļa dažreiz izveidojās braucēju karavānas. Kam bija jauni, strauji zirgi, tie apbrauca gausākos. Zirgi bija iejūgti goda ratos. Tuvīnākie gāja saposušies kājām. Zirglietas bija nospodrinātas, kumeļu nopucēti. Zvanu skaņas baznīcas tornī, labu gabalu pirms kapsētas, jau sagaidīja braucējus. No baznīcas pa kreisi nogriezās balto vītolu ieskauts ceļš uz kapsētu. Ceļa vītolu ēnā, tāpat pie kapsētas salasījās pajūgi. Viss bija svinīgs un tīrs. Ap vienpadsmitiem atskanēja kapu zvans – un kapusvētki sākās. Sprediķoja draudzes mācītājs T. Ramoliņš. Dievvārdi notika kapsētas austrumu piekalnē, kur atradās maza kancelīte. Pēc dievvārdiem radi un paziņas sagāja pie ratiem aprunāties un ieturētie ar „rikām” ( tā sauca līdzpaņemto cienastu). Daudzi sagāja krogū. Vakarā notika zaļumsvētki Bērzaunes upītes līcī. Tur bufetčiks tirgoja alu un vēl kādu grādīgāku dzērienu un arī uzkodas, saldumus.

Uz krodziņu ceļu zinu,

Uz baznīcu nezināju,

Uz krodziņu taisna ceļš,

Uz baznīcu līkumains.

***

Biržu muiža, koku muiža,

Asariņu paltiņā;

Mācītāju lustes muiža

Dāboliņa kalniņā.

***

Nolādētas kungu rijas,

Nolādēti krodzinieki:

Visas manas linu bikses

Strīpainiem ielāpiem.

***

Kāds puisis bijis ļoti liels dzērājs un nevarējis noturēties neiegājis krogā, ja tam bijusi nauda. Vienreiz ar piecām kapeikām kabatā viņš nolēmis sevi pārbaudīt un paiet krogam garām. Grūti jau nu nācies, bet paiet pagājis. Aizgājis līdz stadulai un apskatījies, ka krogus jau garām, priecīgi noteicis pie sevis:” Tā, brāl, tu to pārbaudījumu izturēji teicami. Par to ej tagad iekšā un dzer par visām piecām kapeikām!”

 Foto no www.zudusilatvija.lv