Ievērojami cilvēki

 

ROBERTS LIEPIŅŠ (1904 – 1982)
Pats teicis : “Ar gleznām sāku “blēņoties” pēc piecdesmitā mūža gada”.
No sākuma tikai tuvinieki zināja, ka klusais un nopietnais vīrs grib būt arī gleznotājs, jo viņu biedēja apkārtējo neizpratne.
Par aizraušanos ar glezniecību Roberts Liepiņš jutās pateicīgs Bērzaunes apkārtnes neaprakstāmajam skaistumam – to viņš gribēja iemūžināt.
Viņš visu savu mūžu nodzīvoja dzimtajā pagastā.
Ainavās un klusajās dabās viņš pārliecinoši ataino kontrastus, šajos darbos rodami tikai naivismam raksturīgie krāsu salikumi un ačgārnā perspektīve.
Bieži uz darbiem parakstījies ar Jāņa Liepiņa vārdu.

 

JĀNIS KRŪMIŅŠ  (1900-1984),
tautā saukts par Krūmiņtēvu.
Viņa mūža lielākās aizraušanās bija dravniecība un novada garīgo bagātību apzināšana. Pēc otrā pasaules kara Krūmiņtēvs uzsācis plašu folkloras pierakstu vākšanu, iesaistot šajā darbā gandrīz visus Gaiziņkalna apkārtnes ilggadīgos iedzīvotājus.
Rezultātā pierakstīts pāri par 8000 tautasdziesmām, turklāt no pavisam nelielas apkārtnes.
Krūmiņtēvs veicis vietējo avotu, upju un ezeru novērojumus un laika apstākļu reģistrāciju.
Netālu no Bolēnu avota pie “Latvāņu” mājām Krūmiņtēvam uzstādīts piemiņas akmens.

 

ĀRONU MATĪSS ( 1858 – 1939)
Folkloras vācējs, publicists un tautskolotājs .
Bērzauniešiem Āronu Matīss ir tas pats , kas Latvijai Krišjānis Barons.
Un ne jau velti – pats Barons mūža nogalē, lūkodamies pēc kāda, kas varētu šo darbu turpināt, atzina, ka vienīgais varētu būt Āronu Matīss – tikai viņam pilnīgi šajā darbā varot uzticēties.
Raženākais un vēsturē paliekošais posms sākās, nokļūstot Rīgā un pilnībā nododoties žurnālista amatam.No 1888.gada  Dienas Lapas, Austruma, Rīgas Avīzes redakcijas loceklis.
Vēlāk avīzes Balss, Dzimtenes Vēstneša un Valdības Vēstneša atbildīgais redaktors.

 

JURIS BREŽĢIS (1935 – 2002)
Juris Brežģis bija žurnālists, kura atstātajā mantojumā ir ne tikai spožas lappuses preses izdevumos , bet arī stāsti par sporta tematiku, īsstāsti, humoreskas, epigrammas, dzeja , romāni, dziesmu teksti.
Strādājis laikrakstos “Sports” (1977 – 1990) un “Elpa” (1990 – 1995).
Rakstījis aprakstus, reportāžas, portretējumus, bijis “Lauku Dzīves” speciālkorespondents Madonas rajonā.
Izdoti J. Brežģa aprakstu krājumi, īso stāstu krājums, brošūras, rakstījis scenāriju dokumentālai filmai un tekstus kinožurnāliem “Padomju Latvija”, “Sporta apskats”, “Māksla”.

 

AUSMA VĪKSNIŅA  (1930 – 2004)

Pavadījusi bagātu darba mūžu, bijusi represēta, mīlējusi literatūru, rakstījusi dzeju.

Ausma Vīksniņa dzimusi Bērzaunes pagasta „Ramuļēnos”. Skolas gaitas Ausma uzsākusi pavēlu – astoņu gadu    vecumā. Mamma mājās jau ierādījusi burtus, tāpēc sagatavošanas klasītē Bērzaunes pamatskolā veicies tīri labi. Kara laikā skološanās bijusi diezgan juceklīga – Lipšu skola, kur par skolas direktori strādājusi Marianna Brežģe (dzejnieka Jura Brežģa māte), Tad atkal Bērzaunes skola, tad divus gadus mācības nav notikušas, tomēr 1947. gadā (17 gadu vecumā) Ausma absolvējusi Lipšu septiņgadīgo skolu. Meitenei ļoti nav veikusies matemātika un zīmēšana, toties paticis lasīt dzeju, deklamēt dzejoļus dažādos pasākumos, paticis, kā tie skan.