Jaunākās grāmatas bibliotēkā

 

Ledus zem viņas kājām - KAMILLA GREBE

Ziemas dzestrums pārklājis Stokholmu, kad policisti ierodas baisas slepkavības vietā, – smalkā piepilsētas namā ir atrasts neidentificētas sievietes līķis bez galvas. Brutālais noziegums satrauc vēl jo vairāk tāpēc, ka tas ir šokējoši līdzīgs kādai citai neatklātai slepkavībai, kas notikusi pirms desmit gadiem. Tomēr šoreiz policijai ir aizdomās turamais – harismātiskais un daudz aprunātais veikalu tīkla izpilddirektors Jespers Orre, smalkā nama īpašnieks, kurš diemžēl nekur nav atrodams. Izmeklētāji Pēters Lindgrēns un Manfreds Ulsons, meklējot motīvu izdarītajam noziegumam, vēršas pēc palīdzības pie Hannes – talantīgas noziedznieku profila izstrādātājas.

Tomēr policisti nav vienīgie, kas Jesperu meklē. Pirms dažiem mēnešiem Emma satika šarmanto izpilddirektoru un starp viņiem aizsākās romantiskas attiecības. Tomēr tikpat ātri, kā sākusies, kaislīgā mīlas dēka beidzās, jo Orre noslēpumaini pazuda. Gan Emma, gan policisti, lai gan atšķirīgu mērķu vadīti, dzen pēdas Jesperam Orrem, un liktenis ir lēmis viņu ceļiem krustoties biedējošā apmātības, atriebības, neprāta un nodotas mīlestības dejā...

Kavendonas veiksme, 3 - BARBARA TEILORA BREDFORDA

Romāns “Kavendonas veiksme” ir triloģijas trešā grāmata.

Brīnišķīgais Kavendonas nams Jorkšīras tīrelī stāv jau vairākus gadsimtus. Divas ģimenes – aristokrātiskie Ingemi un Svonni, kuri viņus apkalpo, – ir savstarpēji saistītas jau kopš iemūrēts pirmais akmens Kavendonas mājas pamatos.

Kad kā melni negaisa mākoņi virs Kavendonas savelkas kara draudi, abu ģimeņu dēli, vīri un brāļi iesaistās karadienestā, un arī pašu namu skar liela nelaime.

Mīlas dēkas un romantiskas jūtas, bēdas un prieks piepilda šīs episkās sāgas lappuses, Ingemiem un Svonniem palīdzot cits citam un arī ciemata iedzīvotājiem.

Kavendonas veiksme viņus ir sargājusi jau gadiem ilgi, bet vai tā spēs palīdzēt arī šoreiz un nosargās jauno paaudzi?

Laimīgā meitene - DžesikaNolla

“Laimīgā meitene” ir vairākslāņu darbs, kura medaini saldā un vilinoši skaistā virskārta kalpo tikai kā aicinājums un ievads kādas jaunas sievietes dzīvē. Jo, būsim godīgi, cik interesanti gan ir lasīt par jaunu, veiksmīgu žurnālisti, kura turklāt saderinājusies ar visādā ziņā atbilstošu jaunu cilvēku no labas, godājamas un ļoti bagātas ģimenes? Tieši tāda Anija ir grāmatas pašā sākumā, jo viņai ir viss, par ko varētu sapņot: prestižs darbs, izteiksmīga figūra, dizaineru radīti tērpi un mīlošs līgavainis. Tas, ka Anijas dzīve vienmēr nav bijusi tik spoža, nāk gaismā pamazām, bet pagātnei īsti nav nozīmes Anijas tagadējā dzīvē. Viņa ir uzvarējusi pagātni. Viņa ir laimīga.

Tomēr ir naktis, kad Anija nevar aizmigt. Ir dienas, kad viņa nerod mieru. Ir rīti, kad nepalīdz pat Lūka siltie apskāvieni... Un vienā tādā brīdī Aniju uzmeklē dokumentālā kino grupa, aicinot “laimīgo meiteni” dalīties atmiņās par kādu senu notikumu prestižajā Bredlijas skolā. Tā ir Anijas lielā iespēja vēlreiz atgriezties pagātnē un pierādīt ikvienam, to skaitā sev, cik ļoti viņas dzīve ir mainījusies. Anija pat ļaus filmēšanas grupai iemūžināt savas greznās kāzas kā galīgo apliecinājumu piedzīvotajām pārvērtībām.

Gatavošanās filmēšanai satrauc Aniju arvien vairāk, un maz pamazām lasītājs var ielūkoties notikumos, kurus jaunā sieviete cerējusi aizmirst. Lappusi pēc lappuses atklājas arvien jaunas nianses, un autorei kopā ar Aniju ļoti labi izdodas lasītāju vairākas reizes aizvest pa viltus atmiņu takām. Ir brīži, kad “Laimīgā meitene” sasniedz īstu trillera spraigumu, tomēr galvenais šajā grāmatā nav spriedze, bet ielūkošanās aiz daudzkārtainajām maskām, kuras sev pielāgo daudzi veiksmīgi cilvēki. Psiholoģiski smalki būvētais romāns atklāj tādas nedrošības dzelmes, kurās sacēlusies vētra var nonāvēt visu dzīvo daudzu jūdžu attālumā... vai vismaz sašūpot vairākas dzīves līdz nepazīšanai. Tas, ko mēs noklusējam, šķiet bīstamāks par to, ko esam gatavi atklāt. Līdz brīdim, kad emociju pali sagrauj ikvienu prāta celto aizsprostu un nevaldāma straume aizrauj sevī ikdienu, samaļot un aizskalojot to. Kaut kad vēlāk palu ūdeņi izdzīvojušos izmetīs krastā, un tikai no viņiem pašiem būs atkarīgs, kādu viņi pēc tā visa būvēs savu jauno dzīvi. Kas tad darīs laimīgu laimīgo meiteni?

Baltimori - Žoels Dikērs

Jauneklīga jūsma mijas ar nobriedušiem secinājumiem, spraigi sižeta pavērsieni savijas ar rāmiem aprakstiem, un vēstījums par brālēniem Goldmeniem kļūst par lasāmvielu, pie kuras pēc laika gribēsies atgriezties atkal un atkal.

Hilels, Vudijs un Markuss izdzīvo pusaudžu gadus un mēģina gūt sekmes sarežģītajā pieaugušo pasaulē. Viņiem ir visi dotumi, lai kļūtu par uzvarētājiem: Hilels ir ģimenes spožais prāts, Vudijs – izcils sportists, bet Markuss – emocionāls un jūtīgs topošais mākslinieks. Puišu dzīve solās būt vēl daudz spožāka, nekā Markusa elkam tēvocim Solam, veiksmīgam un ietekmīgam advokātam. Lai kas viņi vēlētos kļūt, viss ir iespējams, pasaule gaidīt gaida Goldmenu bandas uznācienu... līdz notiek Traģēdija un lidojums augšup ir beidzies, vēl lāga nesācies.

Romāna galvenais varonis Markuss pie lasītājiem vēršas brīdī, kad viss jau ir beidzies, un vienkārši stāsta par savu bērnību un jaunību, veltot romānu brālēniem, “tāpēc, ka grāmatas ir stiprākas par dzīvi”. Un lasītājs notic, ka Hilels un Vudijs ir pavisam reāli puiši, ka tepat, viena telefona zvana attālumā, mīt tēvocis Sols un tante Anita, ka bērnība var būt tāda, kāda tā bijusi brālēniem Goldmeniem: ideālāka par ideālu.

Ir romāni, kurus grūti vai pat neiespējami raksturot īsi, un pie tādiem pieder arī šveiciešu rakstnieka ŽoelaDikēra “Baltimori” . Tā ir gan ģimenes sāga, gan stāsts par uzticamu draudzību, gan kaismīgs vēstījums par meliem, skaudību un greizsirdību... vārdu sakot, plašs un dziļš romāns par trim brālēniem Goldmeniem, sapņiem, mīlestību, sāpēm un laimi. “Dzīvei jēga ir tikai tad, ja spējam piepildīt tās visas trīs misijas: mīlēt, tikt mīlētam un mācēt piedot,” saka tēvocis Sols, aicinot Markusu dzīvot tālāk. Un tas ir aicinājums arī ikvienam no mums, lasītājiem.

Slāpes - JūNesbē

“Slāpes” sākas ar divām savstarpēji nesaistītām slepkavībām. Abās upuri ir jaunas sievietes. Abas ir izmantojušas Tinder. Brūcēs atrodamas krāsas un rūsas daļiņas, bet nekādu citu norāžu un pavedienu nav, toties ir pamatotas aizdomas, ka slepkavības varētu turpināties... Izskatās, ka plosās sērijveida slepkava. Un Oslo ir tikai viens cilvēks, kurš, iespējams, varētu ielūkoties slepkavas slimā prāta dzīlēs. Taču Harijs Hols vairs nestrādā policijā, jo nevēlas pakļaut briesmām sev tuvos cilvēkus.

Kad švītīgais un patmīlīgais policijas šefs MikaēlsBelmans uzmeklē Hariju un aicina iesaistīties izmeklēšanā, Harijs grib attteikties. Taču ir iemesli, kādēļ viņš tomēr piekrīt. Šajās slepkavībās ir kas tāds, kas piesaista viņa uzmanību, – nianses, kuras citi izmeklētāji nav pamanījuši. Un tāpēc, neskatoties uz solījumiem un ignorējot riskus, Harijs dodas medībās, lai noķertu monstru, kurš, iespējams, jau reiz ir izbēdzis sodam...

Starp Mežaparku un Murjāniem - Valdis Rūmnieks

Grāmatā “Starp Mežaparku un Murjāņiem. Atmiņas, piedzīvojumi un pārdzīvojumi 1951-1980” Valdis Rūmnieks šoreiz izvēlējies rakstīt par... Valdi Rūmnieku. Grāmata ir iecerētas autobiogrāfijas pirmā daļa, kurā rakstnieks ataino savas bērnības un jaunības notikumus, kas risinājušies izteikti “literārā” vidē. Proti, topošais rakstnieks ne tikai nācis pasaulē rakstnieka Friča Rūmnieka un tulkotājas Laimas Rūmnieces ģimenē, bet arī lielāko daļu bērnības pavadījis ciešā saskarē ar 20. gadsimta 50.-60. gadu radošajiem cilvēkiem, daudzi no kuriem tolaik mitinājās Rūmnieku ģimenei kaimiņos Mežaparkā. Arī studiju un darba gaitas 20. gadsimta 70.-80. gados ieved jauno autoru viņam tuvajā rakstniecības vidē, strādājot Latvijas Rakstnieku Savienībā, Latvijas Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūtā.

Melnais akmens - Aivars Kļavis

Par vēsturi var rakstīt dažādi – var sīki ievērot zinātnisko precizitāti un stāstīt tikai par to, kas ticis neapgāžami pierādīts, bet var arī ļaut iztēlei vaļu un reālā pagātnes laikposmā iedzīvināt nekad neeksistējušus varoņus un pat notikumus.

Visgrūtāk laikam ir ievērot “zelta vidusceļu” starp šīm divām galējībām un saistoši izstāstīt par laiku, ko nav pieredzējis nedz autors, nedz lasītājs, vienlaikus saglabājot stāsta ticamību, taču neliekot šķēršļus arī iztēles lidojumam. Latviešu rakstnieki pēdējā laikā lasītāju lutina ar vēsturiskiem romāniem, ielūkojoties nesenajā mūsu valsts pagātnē, taču jau labu laiku neviens autors nav ķēries pie senu un vissenāko laiku portretējuma.

Šo “nezināmo zemi” atkal no jauna apņēmies iekarot populārais rakstnieks un žurnālists, Baltijas Asamblejas balvas laureāts Aivars Kļavis ar triloģiju “Ceļš uz Nezināmo zemi”, kurai tikko nācis klajā pirmais romāns “Melnais akmens” . Iecerētā triloģija stāsta par pašu senāko mūsu zemes vēsturi laikposmā pirms vairākiem tūkstošiem gadu, kad vēl tikai veidojās mūsdienu civilizācijas un kultūras – proti, laiku, no kura nav saglabājušās nekādas rakstiskas liecības un vienīgās zināmās norādes dod arheoloģiskie atradumi un zinātnieku atklājumi. Triloģiju rakstnieks paredzējis jauniešiem, tāpēc par šo vēstures miglā tīto periodu raksta viegli uztveramā stilā, kas bagāts dažādām intriģējošām detaļām. “Melnā akmens” tekstā paralēli vijas pat ne viens, bet veseli divi elpu aizraujošs piedzīvojumu sižeta pavedieni; viens no tiem risinās senajā pagātnē, otrs – mūsdienās.

Kalna ēna - Gregorijs Deivids Robertss

Izbijis heroīna atkarīgais, kurš jaunībā aplaupījis banku, nonācis ieslodzījumā, tad no cietuma izbēdzis un patvērumu radis Indijā. Viņa pirmā grāmata “Šāntarāms” apbūra lasītājus visā pasaulē, liekot noticēt, ka šis nav romāns, bet īsta autobiogrāfija. Par “Šāntarāmu” runāja, rakstīja un domāja, romāns aizrāva gan vismiermīlīgākos biroju darbiniekus, gan dēkaiņus. Nu arī latviešu valodā pieejams “Šāntarāma” ilgi gaidītais turpinājums – romāns “Kalna ēna” .

Tajā ir pagājuši divi gadi pēc “Šāntarāmā” aprakstītajiem notikumiem. Lins ir zaudējis abus vistuvākos cilvēkus – Khāderbhāī, kas viņam bija tēva vietā, un dvēseles radinieci Karlu, kura nu ir precējusies ar izskatīgu indiešu mediju magnātu. Izpildījis mafijas bosa uzdevumu, Lins atgriežas pilsētā, kuras seja ir strauji mainījusies. Daudzu veco draugu te vairs nav, jaunās mafijas firmas vadība iepinas arvien vardarbīgākos un bīstamākos tīklos, un izslavēts svētvīrs izaicina jaunā vīrieša priekšstatus par visu, ko viņš zina par dzīvi un mīlestību. Iespējams, tieši filozofiskās pasāžas “Kalna ēnas” lasītājam sagādās vienu no lielākajiem pārsteigumiem. Pēc “Šāntarāma” autors saņēmis tūkstošiem lasītāju vēstuļu, un daudzās no tām izteikts lūgums mazliet tuvāk paskaidrot Khāderbhāī filozofiju. To tad nu autors arī dara “Kalna ēnā” – tajā ir daudz aforismiem līdzīgu sentenču un pārspriedumu par to, kas tad pasaulē ir pats svarīgākais.

Lasītājs vilcienā 6.27 - Žans Pols Didjēlorāns

Stāsts par neilgu laika posmu kāda jauna vīrieša visnotaļ parastajā dzīvē, taču autors to aprakstījis (un tulkotāja iztulkojusi!) tik intensīvi un vienlaikus smalki, ka lasītājs jūtas savaldzināts un ir gatavs ieskatīties un pavadīt laiku šajās modernās ikdienības dzīlēs. Vientulība, šī gadsimta kaite, ir skārusi arī romāna varoni, puisi ar jocīgo vārdu BelnēnsVemols (izcils tulkotājas atradums – skolasbiedri viņu kaitinājuši, saukājot par Velnēnu Bemolu!).

Belnēna darbavieta ir teju mītiski simboliska: viņš vada mašīnu “Zerstor 500”, milzīgu, velnišķu agregātu, kas iznīcina grāmatas, pārvērš tās slapjā makulatūras masā, lai taptu atkal jaunas grāmatas. Viņš ir 35 gadus vecs vīrietis, kurš strādā nīstamu darbu, ik nedēļu melo paša mātei, draudzējas ar pāris kolēģiem un zelta zivtiņu vārdā RužēdeLils, no sirds necieš savu priekšnieku un vēl vairāk – milzīgo mašīnu, kuras rīklē ik dienu sagāž vairākas kravas ar nāvei nolemtām grāmatām. Ik rītu, vilcienā braucot uz darbu, vīrietis skaļi lasa pārējiem pasažieriem pa lappusei no iepriekšējā dienā samaltajām grāmatām. Viņa ikdiena ir paredzama un saplānota, vēlmes piezemētas un rimtas. Belnēns ir pieradis pie visa, varbūt izņemot neprognozējamo mašīnu, bet arī ar to viņš cīnās, neparastā veidā dzelzs briesmoni sakaujot. Īstos apgriezienus romāns uzņem pie vārdiem: “kādu rītu Belnēns vilcienā atrada zibatmiņu.” Tajā ir jaunas sievietes dienasgrāmata, kurā viņa dzīvīgi un ņipri apraksta savu ikdienu. Meklējot svešinieci, Belnēna attiecības ar dzīvi mainās. Gan tikai nedaudz, saudzīgi un rātni, tomēr cerīgi.

 

Trusītis Pēterītis. Pēc kinofilmas motīviem

Ir skaista diena vienā no jaukākajām Anglijas vietām. Saulīte apspīd Ezeru apgabala pakalnus, smaragdzaļās pļavas un strautus. Zvirbuļi mīlīgi sačivinās, bariņos lidinoties pāri burvīgajai ainavai. Visur valda miers.

Te pēkšņi cauri zālājam aizšaujas pinkaini pūkains kamols. Tas ir mūsu galvenais varonis – Trusītis Pēterītis. Jauns trusis zilā jaciņā. Un bez biksēm! Viņam acīmredzot ir kas svarīgs padomā, jo tas kā bulta brāžas cauri labi zināmajām pļavām...

Nu jā, Pēterītis atkal ir nolēmis ielavīties Makgregora kunga dārzā, lai nočieptu viņa izaudzētos dārzeņus. Taču vecais vīrs negrasās mierīgi noskatīties truša nedarbos, un dārzā sākas trakas cīņas – Makgregors trenkā mazo zaglēnu ar grābekli, bet pārgalvīgais trusītis viņam atbild ar kāpostu šāviņiem. To visu ieinteresēti vēro Pēterīša māsiņas Garausīte, Baltļipīte un Pūkastīte, brālēns Mazais Benjamiņš, Ežumāte, Sivēns Maigonis un vēl daudzi citi trusīša draugi. Kas zina, kā beigtos niknie ķīviņi, ja Pēterīti neaizstāvētu jaukā Bea, māksliniece, kas atbraukusi uz laukiem atpūsties un gleznot.

Tik spraigi iesākas aizraujošais stāsts par Trusīša Pēterīša piedzīvojumiem. Un ticiet – turpinājums ir vēl jautrāks. Pēterītis sarīkos pamatīgu ballīti Makgregora namā, vēl pāris reižu izglābsies no nepatikšanām un aizbrauks līdz pašai Londonai!

Neredzamie - Inga Gaile

Jauna rakstniece Gerda dodas uz kaimiņpilsētas rakstnieku māju, lai radītu savu pirmo romānu. Ierodoties rezidencē, jaunā sieviete atklāj, ka iepriekšējā vakarā tur aizdomīgos apstākļos gājis bojā ievērojams rakstnieks, pirmais nopietnais valsts Nobela prēmijas kandidāts rakstniecībā.

Vai slepkavība? Un, ja jā - kurš ir slepkava? Aizdomas krīt uz visiem - rakstnieku nama saimnieci, viņas meitu, uz draugu - vēsturisko romānu autoru, uz sievu un mīļāko... 

Izmeklēšanā iesaistās gan pilsētas mērs, gan ietekmīga Francijas kultūras izdevuma žurnāliste, gan policists, kuru ar Gerdu saista sena, kopīga un dramatiska pagātne.

Kurš no rakstnieku nama iemītniekiem nestāsta patiesību? Varbūt tā ir pati Gerda?

Gandrīz dienasgrāmata - Linda Mūrniece

“Es rakstu par to, kas man svarīgs, kas sāpina, liek raudāt. Par to, ko mīlu un ko ienīstu. Par ilgām, zaudējumiem, vilšanos, spēku, darbu un politiku,” saka Linda Mūrniece un atver savas dienasgrāmatas lappuses arī lasītājam, jo šī ir “Gandrīz dienasgrāmata”.

Gribu dzert vīnu pie jūras un turēt skapī sarkanas kurpes, kuras nekad neuzvilkšu, lai gan sapņošu par to, cik graciozi es tajās eju...

Mēs novecojam. Un ir tikai divas iespējas: pieņemt to kā jaunumu savā dzīvē un baudīt vai kā neizbēgamu ienaidnieku, ar ko cīnīties. Es uzlieku savas smukās brilles un... ieveru adatā diegu.

Viena maza pienenīte. Tik dzeltena. Un ļoti īpaša. Vienīgā pļavas vidū. Dzīve sastāv no sīkumiem. Svarīgi labajiem nepaiet garām un tos paturēt, sakrājot nebaltām dienām..

Mīlestības vārdu ir simtiem, tie ir tik dažādi, ka grūti noformulēt kaut daļu. Tomēr tos, pēc kuriem ilgojos, esmu burtos ietērpusi.

Vēstule vīrietim, ko nekad nesastapšu… sapņi vai fakta konstatējums? Varbūt miljoniem pasaules sieviešu ideālā vīrieša neeksistējošs apraksts?

Mans labākais draugs ir gejs – tā tiešām ir. Uzliku mūsu stāstu uz papīra kā atbalstu arī citiem nesaprastajiem. Varbūt izaicināt uz diskusiju?

Padejosim? - Anna Lora Bondū, Žans Klods Murlevā

Dzīve ir skaista, un tā mūs bieži pārsteidz brīdī, kad to vismazāk gaidām...

Pjērs MarīSoto, slavens rakstnieks, kurš šobrīd pārdzīvo radošo krīzi, pa pastu saņem biezu aploksni, ko viņam atsūtījusi kāda Adelīna Parmelāna. Pjērs Marī šo sūtījumu neatver, domādams, ka atsūtīts kārtējais manuskripts vērtēšanai, tomēr aizraksta sūtītājai pieklājīgu e-pasta vēstuli.

Tā aizsākas mūsdienīgs e-pasta vēstuļu romāns astoņu mēnešu garumā, kas pamazām abiem kļūst par nepieciešamību. Līdz brīdim, kamēr biezā aploksne atklās savu noslēpumu...

Grāmata, kas izraisīs vēlmi mīlēt. Un arī dejot!

Izprecinātā - Simona Ārnstede

1349. gads, Zviedrijas dienvidi. Karaļa labā roka, drūmais bruņinieks Markuss Jervens, gaida ierodamies sievieti, kas iepriecinās un sasildīs viņu šajā naktī. Taču kareivis atved pavisam citu – jauniņu meiteni, acīmredzami augstdzimušu, turklāt pilnīgi kailu. Tā ir Iliāna, kuras tēvam ir daudz iemeslu ienīst Markusu Jervenu, un beidzamais no tiem – Markuss nejauši noslepkavo viņa dēlu, Iliānas brāli. Draud sākties slaktiņš, taču tas nebūtu pa prātam karalim Magnusam Ēriksonam, kurš ieradies, lai gūtu dienvidu augstmaņu atbalstu.

Karalis, apspriedies ar savu daiļo sieviņu francūzieti Blānšu, pavēl Markusam precēties ar apkaunoto meiteni un samaksāt viņas vecākiem asinsnaudu par dēlu. Lēmums šķiet nepatīkams vienīgi līgavai un līgavainim. Markuss ir visā karaļvalstī pazīstams ar ātro un slepkavīgo dabu, viņu interesē bagātība un slava, nevis sievietes. Savukārt Iliāna... viņai ir pašai savi plāni, un laulības ar Markusu tajos nav paredzētas...

Kalpone - KetrīnaStoketa

“Mēs taču esam tikai divi dažādi cilvēki. Neesam nemaz tik atšķirīgas. Pat mazāk atšķirīgas, nekā varētu gaidīt.”

Džeksonas pilsēta ASV, 1962. gads. Laiks, kad Dienvidu štatos sabiedrība vēl dalās divās pilnīgi nošķirtās daļās – baltajos un melnādainajos – un rasu integrācija ir tikai sapnis, kas nule jaušams pašās jaunākajās vēsmās.

Divdesmit divus gadus vecā Skītere atgriežas mājās ar koledžas diplomu, bet bez konkrētiem nākotnes plāniem. Tumšādainā kalpone Eibilīna, dzīves gudrības un mīlestības pilna sieviete, auklē jau septiņpadsmito balto bērnu, taču viņas draudzene Minnija asās mēles dēļ kārtējo reizi zaudējusi kalpones darbu.

Kas saista šīs trīs ārēji tik atšķirīgās sievietes? Vai viņām izdosies īstenot savu slepeno, riskanto projektu, drosmīgi pārkāpjot laikmeta un vides radītos ierobežojumus?

Tāds laimīgs cilvēks - Daina Avotiņa

“Šoziem varbūt palikšu tepat Tipaiņos par nolīgtu lielo meitu. Skolā savas sešas klases esmu pabeigusi, par tālāku mācīšanos nav, ko sapņot, kaut arī man ļoti gribētos. Tas nebūs iespējams, jo brālis Jānis vēl nav ticis galā ar studijām. Bet, kad viņš būs ticis uz zaļa zara, kā māte mēdz sacīt, es jau būšu par vecu, lai sēdētu skolas solā. Vai, kā es būtu gribējusi mācīties, kļūt par ārsti! Taču tas sapnis ir līdzīgs zelta pieneņziedam, kuru aizlaizīs laika govju raupjās mēles un pēcāk gadu pēc gada pamazām vien sīki sagremos.”

Tā savas dzīves ziedonī, sešpadsmit gadu vecumā, spiež romāna galvenā varone Zuze, pieneņziedu pilnā pļavā ganīdama govis.

Kāds būs Zuzes mūžs? Vai viņai izdosies saglabāt savus sapņu ziedus vai arī tos nāksies upurēt ikdienībai un citu laimei? Un kas īsti Zuzei vajadzīgs pašas laimei?

100 vēstules sievietei - Inita Sila

Inita Sila septiņpadsmit gadus strādājusi dažādos sieviešu žurnālos, visilgāk vadījusi "Ievu", populārāko žurnālu Latvijā. Bet pēc desmit gadiem šajā amatā, klausīdama savai sirdsbalsij, pieņēmusi drosmīgu lēmumu - aiziet. Taču Inita uzsver: viņa nav gribējusi mainīt darbu, viņa vēlējusies mainīt dzīvi.

"100 vēstules sievietei" ir Initas atklāsmes par savu dzīvi: par aizvainojumu un piedošanu, par šķiršanos un izlīgšanu, par sevis šaustīšanu un sevis pieņemšanu, par zaudējumiem un spēka avota atrašanu, par viņas dzīves galvenajiem cilvēkiem un sievišķības meklējumiem, par baudīšanu un sevis ierobežošanu, par ikdienu un svētku svinēšanu. Par to, lai katra diena būtu kā maza svētku diena.

Taču šīs 100 vēstules nav tikai stāsts par Initas dzīvi, tās liek ikvienai lasītājai šos pašus jautājumus pavaicāt sev: kas ir mani dzīves laimīgākie mirkļi? Ko es varu darīt, lai savu dzīvi piepildītu un kļūtu laimīgāka? Vai es spēju piedot? Vai es protu svinēt dzīvi? Atbildot uz tiem, mēs ikviena varam radīt savu grāmatu. Savas 100 vēstules. Dāvanu sev.

Dzīve, kuru aprokam - Alens Eskenss

Koledžas studenta Džo mērķis ir vienkāršs – pabeigt mājasdarbu angļu valodā. Viņam jāintervē nepazīstams cilvēks un jāuzraksta īsa viņa biogrāfija. Nodošanas termiņš tuvojas, tāpēc Džo dodas uz netālo pansionātu meklēt kādu atsaucīgu cilvēku. Tur viņš iepazīstas ar KarluAiversonu, Vjetnamas kara veterānu... kas notiesāts par slepkavību. Tā kā Karlam palikuši vien daži mēneši, ko dzīvot, viņš pēc trīsdesmit cietumā pavadītiem gadiem veselības stāvokļa dēļ pārvietots uz pansionātu.

Rakstot par Karla dzīvi, jo īpaši par Vjetnamā izrādīto drosmi, Džo nespēj aptvert, kā bezbailīgais karavīrs varēja kļūt par nicināmu noziedznieku. Ar savas kaimiņienes Lilas palīdzību Džo ķeras pie patiesības noskaidrošanas un pa pavedienam vien šķetina Karla notiesāšanas sāgu. Jo vairāk viņi noskaidro, jo lielāka aug spriedze. Vai Džo pagūs atklāt patiesību, pirms nebūs par vēlu izvairīties no draudošām briesmām?

Smillas jaunkundzes sniega izjūta - PētersHēgs

Smilla Jaspersena, grenlandiete un sniega un ledus pētniece, savus izpētes objektus vienmēr ir vērtējusi augstāk par mīlestību un visu citu. Parasti viņa labprātāk mīt zinātnes, skaitļu un atmiņu pasaulē, jo jūtas kā svešiniece viņai neierastajā cilvēku vidē. Tomēr, kad vienā ziemīgā pievakarē Smillas sešgadīgais kaimiņš nokrīt no mājas jumta un Kopenhāgenas policija to uzskata par nelaimes gadījumu, Smilla nespēj palikt vienaldzīga. Viņa, zinot zēna bailes no augstuma un izpētījusi sniegā atstātās pēdas, vēlas panākt, lai negadījums tiktu rūpīgi izmeklēts. Gan mirušā zēna, gan sevis pašas labā Smillai nākas doties ceļojumā, kas viņu aizved atpakaļ uz Grenlandi – ledus un sniega zemi, lai atklātu šokējošo noslēpumu, ko slēpj ledus...