Bērzaunes pagasta mazais tūrisma informācijas punkts,

vadītāja Jana Mežvinska,

Darba laiks O, T, C, P, S :  no 9:00 - 13:00.
t. 20372028, e-pasts:  info@berzaune.lv

 

Apskates objekti Bērzaunes pagastā.

 

Bērzaunes viduslaiku pilsdrupas

14.gs pils, celta, domājams, 1340.gadā, pirmoreiz avotos minēta 1382.gada.  Kādreiz bijusi Rīgas arhibīskapa vasaļu TĪzenhauzenu dzimtas pils. Pils nocietinājums bijis ierīkots kā ūdenspils, kuru rietumu malā norobežojusi Bērzaunes upīte, austrumu un ziemeļu malā – upē ietekošs strauts ar stāviem krastiem, kurš laika gaitā ticis paplašināts pat līdz 20 metriem. Dienvidu malā bijis uzstādināts liels dīķis. Pats pils plāns veidojis regulāru četrstūri ar 44x51 m lielu pagalmu. Pagalmā pie apkārtmūra bijušas atsevišķas celtnes, bet rietumu sienas vidū celts nedaudz izvirzīts četrstūrains tornis. Otrajā būvperiodā pili piemēroja aizsardzībai ar ugunsieročiem , tad pils dienvidaustrumu stūrī uzcelts apaļš tornis ar šaujamlūkām. No šis puses vedis galvenais ceļš un tornis sargājis pieeju vārtiem. 1522.gada pils dalāmajā grāmatā minēts, ka vienā pils pusē bijis remteris ar virtuvi, telpas ar pagrabiem, kapela, klētis, bez tam minēts jaunais tornis, slēgta telpa ieroču un munīcijas glabāšanai, kā arī paceļamais tilts un tilts starp abiem vārtiem. Jādomā, ka pils pamesta 17.gs beigās vai Ziemeļu kara laikā.


Aronas pilskalns
Ainaviski izteiksmīgs vēlā dzelzs laikmeta pilskalns, atrodas Madonas - Pļaviņu šosejas malā.
Brastiņu Ernesta aprakstā teikts: "Ārones kalns senāk esot saukts par "Pilskalnu" un arī par "Gultas kalnu".
Savu tagadējo vārdu tas esot ieguvis tikai pirms 30 gadiem, jo kalnā noturamo izrīkojumu dēļ tas sludināts Ārones upītes vārdā par Ārones kalnu."
Pilskalns paceļas Aronas upes labajā krastā 16 m augstumā. To no ziemeļu un austrumu puses aptek mazs strautiņš. Aronas pilskalns izveidots četrstūra formā, atdalot tā austrumu galu no pārējā kalna ar platu, dziļu gravu. Pilskalna virsmas garums ir 75 m, platums - 45 m. Arheoloģiskie izrakumi pilskalnā nav izdarīti. Aizgājušās paaudzes ļaudis bija pilnīgi pārliecināti, ka stāvo kalnu ar cepurēm sanesuši karavīri. Izrakumi netālu no pilskalna liecina, ka cilvēki te dzīvojuši jau 11. un 12. gadsimtā. Senais nozīmīgais kara ceļš no Pleskavas uz Alūksni - Cesvaini - Bērzauni - Kalsnavu - Koknesi gāja garām pilskalnam.

Bērzaunes evaņģēliski luteriskā baznīca
1334. gadā dibināta draudze, 1340.gadā celta pils, baznīca celta vienā laikā ar pili un vecākā daļa – tagadējā altāra telpa ir no tā laika. Par lielākajām pārbūvēm vēsta baznīcas fasādē iestrādātie ģerboņi un gadskaitļi 1694.,1894. un 1928. Bērzaunes baznīca pieder pie ordeņa laikā celto baznīcu tipa ar taisnstūra draudzes telpu un šaurāko kvadrātisku altāra apsīdu un tornīti rietumu jumtgalā. Dievnama vecākā daļa ir viens no nedaudzajiem gotikas laika arhitektūras pieminekļiem Latvijā. No 1575. gada ir dati par vienu no pirmajiem latviešu tautības mācītāju palīgiem ārpus pilsētām - Johannu Zonni, kuru aicināja par Bērzaunes mācītāju. 1594. baznīcas grīdā iemūrēts Bērzaunes muižas īpašnieka Johana fon Tīzenhauzena un viņa sievas Annas Kurselas kapakmens, kurš ir valsts nozīmes mākslas piemineklis.
Vecā baznīcas iekārta gājusi bojā reizē ar baznīcu Otrā pasaules kara laikā tiešā artlērijas apšaudē.
2001.gadā sākta baznīcas atjaunošana un 2009.gada februārī tā no jauna iesvētīta. Dievkalpojumi notiek katru svētdienu 16.00
Apmeklētājiem, iepriekš piesakoties, ir iespēja dzirdēt Haralda Sīmaņa dziesmas un ēŗģeļspēli. Haralds ir dziesminieks, kurš tiecas saglabāt to dziesmas un cilvēciskās saskarsmes formu, kas mūsdienu sabiedrībai, kā reiz izteicies, datoru laikmetā ir teju gājusi zudībā. Haralds Sīmanis  pazīstams kā dziesminieks ar ļoti plašu balss diapazonu. Savulaik spēlējis ar grupu ballēs un kultūras namos, arī filharmonijā, pēc aktīvās muzikālās darbības pārtraukšanas pievērsies lielākoties individuālai muzicēšanai un koncertē reti, lielākoties pavadot sevi ar akustisko ģitāru un ērģelēm. Ar atsevišķiem koncertiem parasti uzstājas ārpus Rīgas – baznīcās un kultūras centros. Tā arī Bērzaunē iespējams dzirdēt Haralda Sīmaņa fascinējošo balsi un Bērzaunes baznīcas ērģeles.
Koncerta ilgums - 30 minūtes.
Sīkāka informācija: e-pasts 
una.mikelsone@inbox.lv , tel. 26521292.
19.gs. baznīckrogs atrodas ceļu krustojumā netālu no baznīcas


Gaiziņkalna apskates taka
Taka ved Latvijas augstākajā virsotnē Gaiziņkalnā (311,6 m v.j.l.). Jau kopš 1957.gada šī ir aizsargājama dabas teritorija. Tā ir teritorija, kas aptver Vidzemes augstieni ap Gaiziņkalnu, Talejas un Viešūra (Kaķīša, Tulderu, Vesenberga, Vēžu) ezeru, kā arī vairākus nelielus, sīkus ezeriņus. Te atrodas augstākā vieta Latvijā – Gaiziņkalns – 311,6 m. Gaiziņkalns un apkārtējie pauguri ir ar stāvām nogāzēm, kas noaugušas ar mežu. Teritorijas mežainums 70 %. Tie galvenokārt ir eglāji vai nelielas ozolu vai bērzu birzis. Teritorijā un tās tuvumā atrodas puse no 25 Latvijas augstākajām virsotnēm, kas pārsniedz 270 m vjl. vai arī ir augstākas. 
Apmeklētāji var izstaigāt 2 km garo dabas taku, kas vienā virzienā ved pār visu kalna virsotni, bet atpakaļceļā virzās pa ainavisko kalna pakājes ceļu. No kalna virsotnes paveras tālas un gleznainas panorāmas ainavas.  Pār dienvidu nogāzi - Dāmu paradīzi - paveras skats uz Blāžu kalnu, aiz tā pacēlušies Bolēnu un Tomēnu pakalni. Pār rietumu nogāzi - Mazo Golgātu - paveras skats  uz otro augstāko Latvijas pauguru - Sirdskalnu, pa kreisi atrodas Talejas ezers ar lielo Velnakmeni, pār ziemeļu nogāzi var redzēt Viešura ( Kaķīša) ezeru un netālo Lido atpūtas kompleksu. Taka aprīkota ar marķētiem celiņiem,  kāpnēm, atpūtas vietām. Pie takas ir autostāvvietas, kafejnīcas, telšu un piknika vietas.

Gaiziņkalna dabas parks

Taka atrodas dabas parka "Gaiziņkalns" teritorijā. Dabas parks "Gaiziņkalns" izvietojies Madonas novada Vestienas, Bērzaunes un Aronas pagastu teritorijās. Tas aptver pauguraini ap Talejas ezeru un Viešūra (Kaķīša) ezeru ar Latvijas augstāko virsotni Gaiziņkalnu (311,6 m v.j.l.) vidū. Gaiziņkalna dabas parku raksturo izcilas dabas vērtības, augsta estētiskā kvalitāte, kultūrvēstures objektu bagātība. Kopumā Gaiziņkalna dabas parka platība ir 2026 ha. Gaiziņkalna dabas parks atrodas aizsargājamo ainavu apvidū "Vestiena".
Dabas parka “Gaiziņkalns” teritorijā atrodas vairāki valsts nozīmes arheoloģiskie pieminekļi: Tropeļu senkapi (Kapu kalns, Zviedru kapi) - Vestienas pagastā pie Tropelēm, kā vēlā dzelzs laikmeta, viduslaiku liecība, leģendāra vieta; Dzīšļu senkapi – Vestienas pag. pie Dzīšļiem, Viešūra ez. krastā, kā vēlā dzelzs laikmeta liecība; Kalnaķelēnu senkapi – Vestienas pag. pie Riekstiem un Ķelēniem, kā agrā dzelzs laikmeta liecība; Boķu senkapi (Kapu, Vilku kalns) – Vestienas pag. starp Bunkāniem un Talejas ez., kā vidējā un vēlā dzelzs laikmeta liecība; Lindēnu (Sloku) apmetne un senkapi (Kapu kalns, Kumeļa kalniņš) – Vestienas pag. pie Slokām un Lindēniem, Talejas ez. R krastā, kā vidējā un vēlā dzelzs laikmeta liecība; Lejasgaiziņu senkapi – Bērzaunes pag. pie Pelādēm un Lejasgaiziņa; Dietlāvu senkapi (Pendera kalniņš) – Aronas pag. pie Dietlāviem, kā nostāstu vieta.
Kā objekti ar kultūrvēsturisku nozīmi vērtējami arī sīkie ainavas elementi, kas saglabājušies no agrākiem laikiem un pašreizējās ainavas struktūrā uzskatāmi par arhaiskiem. Tās ir senas ežas, laukmalas, kraujiņas nogāžu pakājē vai nogāžu vidū (senas lauku robežas), veci ceļi, piemēram, Madonas novadam cauri vijas senais ceļš no Kokneses Staburaga uz Raunas Staburagu, ko mēdz dēvēt par "Vidzemes jostu"; mājvietas, piemēram, novadam raksturīga dzīvojama ēka (celta 1924. gadā) - “Lejiņas”, akmens krāvumi, savrupi koki un akmeņi, piemēram, Kalnamūžu (Kalnamuižu) Velnakmens Viešūra ezera krastā, koka krusti 2. pasaules kara vācu armijas karavīru apbedījuma vietā.
Gaiziņkalna dabas parka teritorijā atrodas 5 ezeri: Avošiņš, Jaunēlītis, Talejas ezers, Viešūrs (Kaķītis) un Žautrītis – 2 lieli, 3 pavisam mazi. Ir arī nelielas upītes: no Talejas ezera iztek Taleja, no Viešūra ezera – Viešupe. Bet abos minētajos ezeros ieplūst sīki strauti, no kuriem daži ir pilnīgi vai daļēji pārrakti, veicot meliorācijas darbus, un pārveidoti par grāvjiem. Šīs teritorijas raksturīga iezīme ir sīkas ūdensteces, kas savieno dažādos līmeņos novietotus purviņus.
 

Piemiņas akmens Gaiziņkalnā
Piemiņas akmens likts par godu trešā Latvijas Valsts prezidenta Alberta Kvieša apmeklējumam Gaiziņkalnā 1930.gada
17.augustā


Bolēnu Acu avots

Viens no visaugstāk virs jūras līmeņa tekošiem avotiem, sena Laimas kulta vieta. Tam piedēvē spēju dziedēt acu kaites. Avots ir kāpjošs jeb vārījošs, ūdens temperatūra visu gadu ir apmēram +7 grādi un , kas avotiem ir diezgan neparasti, tā ūdens tece ir atkarīga no nokrišņu  daudzuma.
Avots ir apmēram pusotru kvadrātmetru liels, 20 - 30 cm dziļš ar gaišu smilšu dibenu. Bolēnu avots ir aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, kā sena Laimas kulta vieta – arī arheoloģijas piemineklis. Dažādos laikos avots saukts arī par Acu avotu, Veselības, Laimas un Dzīvības avotu. Strauts un upīte Raganīte, kas izceļas no Bolēnu avota, saistīta ar dažādiem nostāstiem.  Plaši pazīstami bija likteņa loki aiz Griblejas tilta. Pēc ikgadējām šo upītes līkumu pārmaiņām pratēji varēja pareģot nākotni. 2008.gadā Bolēnu avotam piešķirts Eiropas kultūras mantojuma karogs kā Neparastā mantojuma objektam.

Griblejas tilts

18.gs akmens velvju tilts pār Raganītes upi. Raganīte - upīti veido vairāki īpatnēji avoti: Bolēnu Acu avots, Ošu gravas Veselības avots, Akmeņvilcis, Ančuks, kā arī Melnavots no Kodeļas purva, seši avoti no Avotu purva. Upīte ir 7 km gara, ietek Aronā. Tikai Raganīte Latvijā visā garumā tek no rietumiem uz austrumiem. Visdaudzinātākā daļa upītei ir no Griblejas kalna līdz Kūlānkalna piekājei. Te upītei daudz līkumu, kurus sauc par Likteņa lokiem. Senāk  te ņēma ūdeni pret kaitēm. Plašā apkaimē zināja noteikumus, kas bija jāievēro, ejot uz tejieni mazgāties. Vienmēr ņēma līdzi ziedu, kuru te atstāja.  Naktī uz Kāpostmāri (25.martā) te bija sevišķi daudz apmeklētāju.


Ezera-Meža taka (2km), Sirds-Mīlestības taka (1km), Piekūnu klejojumu takas

Dabas takas ejamas vides gida pavadībā. Takas sākas pie ,,Šnepu,, mājām, kur atrodas arī telšu un ugunskura vieta. Interesentiem iespējama daudzveidīgās  floras, faunas un enerģētiskās izziņas, dažādu mežsaimnieciskās darbības veidu salīdzināšana un izvērtēšana. No izveidotajiem skatu punktiem paveras gleznainās Vidzemes augstienes ainavas ar Gaiziņu, Sirdskalnu un apkārtējiem ezeriem.
www.piekuni.lv , tel. 29178245, pēc iepriekšēja pieteikuma

 

 

Apskates objekti tuvākajā apkārtnē.

Kālezers

Piedāvājums: aktīvā josla futbolam, basketbolam, volejbolam, naktsmītnes, virtuve, telpas svinībām, sauna, telšu vietas, peldvieta. Licenzēta makšķerēšana, laivu, ūdens velosipēdu noma, atpūtas vieta.

Kālezers (Kāla ezers), Vestienas pagasts, Madonas novads, tel. 26521292

E-pasts: kalezers@e-madona.lv